Laima Geikina: Būt patriotam nozīmē būt uzticamam

Laima Geikina ir profesore un vadošā pētniece LU Teoloģijas fakultātē, Kustības “Par!” biedre

“Mēs esam ieguvuši brīvību, bet kaut ko ļoti vērtīgu pazaudējuši – nacionālu kopsajūtu. Nu mēs ejam viens otram garām kā partiju ļaudis un nespējam viens otram vairs uzticīgi pieiet klāt. Ak, mēs nezinām, cik dziļi šī neuzticība apkauno attīstītu cilvēku sabiedrību. Tā ir tumšu un aprobežotu ļaužu iezīme, kuri vienmēr un visur baidās, ka viņi netop piekrāpti tāpēc, ka vāji saprot lietas un cilvēkus.”

Kārlis Skalbe “Mazās piezīmes” 1917. (6. lpp.)

Mūsdienu patriotisms ir spēja uzticēties un būt uzticamam. Sākot ar visattālākā novada Latvijas iedzīvotāju un beidzot ar pat Saeimas priekšsēdētāju, Ministru prezidentu un Latvijas prezidentu – būt uzticamiem un uzticēties Latvijai!

Spēja uzticēties nav dabiska

Uzticēšanās ir pretstats bailēm un nedrošībai, kas dabiski  piemīt cilvēkiem ilgstošas vēsturiskās un individuālās pieredzes rezultātā. Uzticēšanās ir saistīta ar pārliecību par labvēlīgu un godīgu attieksmi, rīcību attiecībā pret mani. Savukārt mūsu pieredze arvien mums atgādina, ka esam pievilti un cietuši. Kā uzticēties un nekrist vissirslikti.lv kārdinājumā? Uzdrīkstoties uzticēties pat tad, ja piedzīvota vilšanās.

Līdzīgi kā ar mīlestību. Nelaimīga mīlestība un izjukušas attiecības nenozīmē, ka jaunas attiecības būs neveiksmīgas. Mācīties no kļūdām un iemīlēties vēlreiz, tas ir jaunu iespēju sākums. Tas nozīmē kopt sevī cerību un uzturēt vēlmi mīlēt un uzticēties.

Latvieši ir spējuši pārvarēt bailes un uzticēties

Augustā svinējām Baltijas ceļa 30. gadadienu. Aptuveni divi miljoni dažādu tautību, sociālo statusu, reliģisko pārliecību cilvēki sadevās rokās, lai sasniegtu kopīgu mērķi, esot uzticami un uzticoties cits citam. Pieredze un prāts brīdināja, ka tas nav droši, bet mēs pārvarējām bailes un uzticējāmies. 

Nupat, 11. novembrī, pieminējām tos Latvijas dēlus un meitas, kuri izcīnīja mums brīvu un neatkarīgu valsti. Viņi to nespētu, ja neuzticētos cits citam un nebūtu uzticami. 11 tūkstoši pret vairāk nekā 50 tūkstošiem nespētu izcīnīt uzvaru, ja nebūtu savstarpējas uzticēšanās, kas palīdz pārvarēt bailes nebūtības un fizisku ciešanu priekšā.

Šodien pieminam 1991. gada janvāra notikumus.

Vai mēs spētu pārvarēt bailes par iespējamu pašu vai tuvinieku nāvi, bailes no neziņas un militārā pārspēka, ja mēs visi viens otram neuzticētos un mums nebūtu vienots sapnis par brīvību?

Kad mēs pazaudējām uzticēšanās spēju?

Kurā brīdi un kādu iemeslu pēc esam pazaudējuši šo vienotības un uzticēšanās spēju? Šis jautājums jāatbild katram pašam un sameklētās atbildes kopīgi jāizrunā.

Izlīdzinājums, drosme pārvarēt aizvainojumu un sarūgtinājumu nav viegli sasniedzama, bet paveicama, ja ir labā griba to darīt!

Dzīvojam pēcglobalizācijas laikā, kad populisms, reliģiskais fundamentālisms un nacionālisms, savstarpēji papildinoties, apvienojoties un pārspējot “šausmeņu” stāstus, mēģina aktualizēt mūsu dabiskās baiļu un nedrošības izjūtas.

Kurš un kā parūpēsies par uzticību un uzticēšanos – sev, blakus esošajam citādajam cilvēkam, grupai, institūcijai, varai, valstij?

Būt patriotam nozīmē domāt par visiem

Ikkatrs no mums – sākot ar skolēnu, kurš iestājas par klases biedru, kuru vairums izsmej, beidzot ar ierēdni, kurš, gatavojot likumprojektu, vairāk domā par atbalstu, nevis par sodiem un kontroli.

Sākot ar uzticēšanos kaimiņiem, kopīgi sakopjot pagalmu, un beidzot ar dalību pilsoniskās aktivitātēs, kas soli pa solim palīdz veidot Latviju taisnīgu un labklājīgu.

Būt patriotam nozīmē darboties Latvijas labā tā, lai ikvienam būtu cilvēka cienīga dzīve šajā valstī. Ne tikai pašam, bet visiem, arī citādajiem.

Būt patriotam nozīmē saskatīt, iespējams, nelielos pozitīvos soļus Latvijas izaugsmē.

Būt patriotam nozīmē savos izteikumos lietot valodu, kas vieno, nevis šķeļ.

Būt patriotam nozīmē būt uzticamam kā mazās lietās – piemēram, maksājot par sabiedriskā transporta biļeti –, tā lielās lietās – spējot atzīt kļūdas un tās labot ikvienā darbības jomā.

Būt patriotam nozīmē piedalīties, izrādīt iniciatīvu, mācīties kritiski izvērtēt valstī notiekošo un veidot pašam savu pozīciju, viedokli. Tas prasa laiku, gribu un fizisku līdzdalību. To visu iespējams pārvērst naudas izteiksmē – un atklāsies, ka tas nemaz nav lēti.

Patriotisms nozīmē būt dāsnam un ziedot savus resursus (laiks, griba, dalība) kopīgu mērķu labā. Vieglāk ir ļauties bailēm un nedrošībai, celt mūrus – fiziskus un iedomātus, rakt ierakumus. Tas ir dabiski, bet vai cilvēka, patriota, cienīgi?