Saeima virza Rīgas domes atlaišanu Aktualitātes, Fakti, Jaunumi
18.12.2019

Saeima virza Rīgas domes atlaišanu

Saeima šodien noteica atbildīgo komisiju Rīgas domes atlaišanas likumā. Pēc likumprojekta izskatīšanas komisijā, Saeimai par to vēl jālemj 2. un galīgajā lasījumā.

Balstoties uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) konstatēto Rīgas domes nespēju organizēt atkritumu apsaimniekošanu pašvaldībā, valdība un Saeima virza Rīgas domes atlaišanu. Latvija ir demokrātiska valsts, un vēlētāju ieceltas pašvaldības atlaišana ir ārkārtējs risinājums pēc tam, kad VARAM ir izmēģinājusi visus citus līdzekļus un tie nav bijuši iedarbīgi.

Valdības un Saeimas virzītā Rīgas domes atlaišana ir juridiski pamatota, jo pašvaldības vadība:

  • nav pildījusi Satversmes tiesas lēmumu,
  • rīkoja tādu atkritumu apsaimniekošanas konkursu, kas bija pretrunā ar Atkritumu apsaimniekošanas likumu un paredzēja būtiski ierobežot konkurenci uz 20 gadu ilgu laika periodu,
  • nerisināja tai noteikto prasību nodrošināt dalīto atkritumu apsaimniekošanu,
  • pieļāva situāciju, ka valdībai divas reizes pēc kārtas bija jāglābj Rīgas pašvaldību no draudošas atkritumu krīzes.

“Rīgas dome ne tikai ir rīkojusies nelikumīgi, bet arī grauj iedzīvotāju ticību Latvijas lielākās pašvaldības spējai strādāt likumīgi un atbilstoši labākajām iedzīvotāju interesēm,” Saeimas sēdē pauda “Attīstībai / Par!” Saeimas frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts.

Satversmes tiesas lēmums netika pildīts

Gan šī sasaukuma, gan iepriekšējā sasaukuma Rīgas dome nav pildījusi Satversmes tiesas lēmumu, kas tika pieņemts 2012. gada 6. decembrī lietā par Atkritumu apsaimniekošanas likuma pārejas noteikumu 12. punktu.

Satversmes tiesa lēma, ka visiem pašvaldības un sadzīves atkritumu apsaimniekotāju līgumiem, kas noslēgti vai pagarināti pēc 2005. gada 26. jūlija, nepiemērojot normatīvos aktus par publisko iepirkumu, ir jāizbeidz ne vēlāk kā līdz 2013. gada 1. jūlijam.

Satversmes tiesas spriedums tiešā veidā attiecās uz Rīgas pilsētas domes noslēgtajiem līgumiem, kuriem nebija piemēroti attiecīgie normatīvie akti par publisko iepirkumu, un noslēgto līgumu darbības termiņš neatbilda minētajiem normatīvajiem aktiem.

Taču Rīgas dome atstāja šos līgumus spēkā līdz 2019. gada 15. septembrim – vairāk nekā 5 gadus nepildot Satversmes tiesas lēmumu.

Plānoja ierobežot konkurenci uz 20 gadiem

Pretrunā ar spēkā esošajiem 2013. gada 17. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 90, ka Rīgas pašvaldība tiek sadalīta trīs atkritumu apsaimniekošanas zonās, Rīgas dome 2018. gada 31. jūlijā kopā ar pašvaldībai piederošo SIA “Getliņi Eko” Publiskās partnerības procedūras (PPP) ietvaros izsludināja iepirkumu visā Rīgas administratīvajā teritorijā, iedalot pašvaldību tikai vienā zonā. Tas bija

  • pretrunā ar Atkritumu apsaimniekošanas likumu,
  • būtiski ierobežoja konkurenci ilgstošā laika periodā, jo līgums tika noslēgts uz maksimāli iespējamo termiņu – 20 gadiem.

Nerisināja noteikto prasību par dalīto atkritumu ieviešanu

Rīgas dome ilgstoši nerisināja tai noteikto prasību nodrošināt dalīto atkritumu apsaimniekošanu pakalpojumu visā pilsētas teritorijā visiem iedzīvotājiem atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam un Ministru kabineta noteikumiem.

Tā kā atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma nodrošināšanas pienākums nebija atbilstoši normatīvo aktu prasībām izpildīts iepriekšējā sasaukuma dēļ, tad šī sasaukuma Rīgas domei, kas uzsāka darbu 2017. gada 22. jūnijā, bija pienākums to izdarīt.  

Balstoties uz visu iepriekš minēto, VARAM 2019. gada 19. jūlijā norādīja Rīgas domei par konstatētajām neatbilstībām un aicināja domi pieņemt lēmumu, plānot un īstenot pasākumus atkritumu apsaimniekošanas sakārtošanai un pakalpojumu sniegšanas sakārtošanai. 

Valdībai nācās divas reizes izsludināt ārkārtējo situāciju

Rīgas pašvaldība PPP procedūras ietvaros izvēlējās apsaimniekotāju, kas uzsāktu darbu 2019. gada 15. septembrī. Konkurences padome 9. septembrī apturēja līgumu slēgšanas procesu starp jauno atkritumu apsaimniekotāju un atkritumu radītājiem un valdītājiem pieņēma lēmumu par pagaidu noregulējumu.

Rīgas dome pēc Konkurences padomes paziņojuma par pagaidu noregulējumu neveica nekādas darbības, lai nodrošinātu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanas nepārtrauktību un neradītu antropogēnas katastrofas draudus, kas saistīta ar potenciālu kaitējumu videi un sabiedrības veselībai, ja 2019. gada 15. septembrī tiktu apturēta vai būtiski apgrūtināta sadzīves atkritumu savākšana un izvešana Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā. 

Lai risinātu situāciju Rīgas domes vietā, Ministru kabinets 12. septembrī izsludināja ārkārtējo situāciju Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā līdz brīdim, kad spēku zaudē Konkurences padomes lēmums “Par pagaidu noregulējumu”, bet ne ilgāk kā līdz 2019. gada 11. decembrim. 

Pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas, Rīgas dome neveica darbības, lai uzsāktu atkritumu apsaimniekotāju izvēli, atbilstoši Publisko iepirkumu likuma un Atkritumu apsaimniekošanas likumā noteiktajām prasībām. 

Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam atkritumu radītājiem un/vai valdītājiem jāslēdz līgums par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu ar atkritumu apsaimniekotāju, kurš ir noslēdzis attiecīgu līgumu ar pašvaldību. Rīgas dome noteikusi, ka minēto līgumu slēgšanas pienākums noteikts tikai vienā gadījumā, kas ir pretrunā ar normatīvo aktu prasībām par atkritumu apsaimniekošanu.

Rīgas dome nav pienācīgi rīkojusies arī pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas, līdz ar to Ministru kabinets bija spiests pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju vēl uz trim mēnešiem līdz 2020. gada 12. martam.

Rīgas domes rastais risinājums ārkārtējai situācijai bija pretrunā ar normatīvajiem aktiem

VARAM 11. novembrī sniedza negatīvu atzinumu par Rīgas domes 30. oktobrī pieņemtajiem saistošajiem noteikumiem un Rīgas dome 29. novembrī pieņēma lēmumu par saistošo noteikumu precizēšanu VARAM. 

Rīgas dome 5. decembrī iesniedza VARAM precizētos saistošos noteikumus Nr. 87 un iebildumus VARAM atzinumam par Rīgas domes saistošajiem noteikumiem Nr. 84.

Saistošie noteikumi Nr. 87 2019. gada 3. decembrī publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, un tādējādi stājušies spēkā ar 2019. gada 4. decembri.

Saistošo noteikumu Nr. 87 divi punkti ir pretrunā normatīvo aktu prasībām, tāpēc to darbība tika apturēta ar VARAM ministra Jura Pūces rīkojumu.

Šobrīd viennozīmīgi ir pamats atlaist Rīgas pašvaldības domi, jo pārkāpumi ir pieļauti visā pašvaldības domes attiecīgā sasaukuma darbības periodā vairākkārtīgi un atkārtoti. 

Pagaidu administrācija Rīgas domē

Saeimai, pieņemot likumu par domes atlaišanu, pēc Ministru kabineta (MK) priekšlikuma būs jāieceļ pagaidu administrācija.

Pagaidu administrācija pildīs domes funkcijas un darbosies līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā dome. Savukārt pašvaldības administrācija, iestādes, institūcijas turpinās strādāt kā iepriekš. 

Pagaidu administrācijas locekļi vērtēti pēc pieredzes darbā valsts pārvaldē, reputācijas un izglītības, lai pagaidu administrācija efektīvi darbotos un risinātu stratēģisko un operatīvo uzdevumu izpildi. 

MK ieteiktie pagaidu administrācijas locekļi

Par pagaidu administrācijas vadītāju ir paredzēts iecelt VARAM valsts sekretāru Edvīnu Balševicu – augstākā līmeņa vadītāju valsts civildienestā.

Par vietnieku – Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktoru Arti Lapiņu.

Par pagaidu administrācijas locekli – Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieku Alekeseju Remesovu.

Amatu savienošanas atļauja

Amatu savienošanas atļauja ir nepieciešama, lai Saeima pagaidu administrācijā varētu iekļaut arī augstākā līmeņa vadītājus no ierēdņu vidus, jo ierēdņu pārcelšana no citām institūcijām uz Rīgas domes pagaidu administrāciju nav iespējama.

Ja šāda amatu savienošanas atļauja netiktu dota, tad ministrijas valsts sekretārs būtu spiests labprātīgi pamest valsts civildienestu.

Pagaidu administrācijas pienākumi un atlīdzības

Atbilstoši būtībai, pagaidu administrācijas vadītāja vietnieks pilda pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus. Savukārt pagaidu administrācijas loceklis pilda pašvaldības domes deputāta – komitejas vadītāja – pienākumus, un par šo pienākumu pildīšanu atlīdzība tiek noteikta analoģiski domes priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un komiteju vadītāju paredzētajam atlīdzības apjomam.

Jaunās vēlēšanas

Ir ļoti būtiski pēc iespējas ātrāk noorganizēt vēlēšanas, jo pagaidu administrācija ir tikai īslaicīgs risinājums, lai nodrošinātu domes darba nepārtrauktību. Vēlēšanas jāsarīko divu mēnešu pirmajā sestdienā pēc likuma spēkā stāšanās.

Foto: Ernests Dinka, Saeima