Vita Anda Tērauda par politiski neietekmētiem un profesionāliem sabiedriskajiem medijiem

Ko risinās jaunais Sabiedrisko mediju likums, par kuru atbild Kustības “Par!” valdes locekle un Saeimas Mediju politikas apakškomisijas vadītāja Vita Anda Tērauda un kura pieņemšana notiks šī gada izskaņā vai 2020. gada sākumā?

1. Mediju pārraudzībā ir jānovērš gadiem pastāvošais interešu konflikts un atkarība no politisko partiju simpātijām.

Šobrīd viena iestāde pārrauga elektronisko mediju nozari, vienlaikus esot sabiedrisko mediju kapitāldaļu turētāja. Ar jaunā likuma pieņemšanu tiks veidota atsevišķa sabiedrisko mediju padome, tā nodalot valsts un biznesa intereses. Līdz ar to jaunā padome varēs Latvijas sabiedrisko mediju attīstības interesēs pieņemt lēmumus par medijiem piešķirto valsts budžeta finansējuma izlietojumu, un par valsts informācijas telpas drošības jautājumiem.

2. Jaunajai sabiedriskā medija padomei jābūt politiski neatkarīgai.

Atgādinām, ka šobrīd Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļus izvirza un apstiprina Saeima, tā veidojot situāciju, kur izšķiršanās par kandidātiem var būt atkarīga no politisko partiju simpātijām. Tas nozīmē, ka līdzšinējā kārtība pieļauj iespēju – NEPLP vada nevis labākie nozares profesionāļi, bet politiskajām partijām pietuvināti cilvēki. Jaunās padomes izvirzīšanas kārtība mazinās šādus riskus. “Sabiedriskā medija uzraugi nedrīkst būt politiska izvēle, tiem jābūt politiski neatkarīgiem profesionāļiem,” uzsver Vita Anda Tērauda.

3. Nostiprinās sabiedrisko mediju redakcionālo neatkarību.

Šobrīd NEPLP, kuras vadītāji ir politisko partiju vienošanās rezultāts, apstiprina vai atceļ Latvijas sabiedrisko mediju vadītājus. Šāda prakse bieži sabiedrībā un pašos medijos ir raisījusi aizdomas par politiskajām partijām pietuvinātu sabiedrisko mediju vadītāju izvēli – piemēram, vēl šogad LTV vadību NEPLP bija izvēlējusies uzticēt cilvēkam bez pieredzes un zināšanām par sabiedriskajiem medijiem – biznesa konsultantam un mārketinga tirgus datu analītiķim. Jaunai padomei ir noteikta stingra, uz profesionāliem kritērijiem balstīta sabiedrisko mediju vadītāju atlases procedūra.

4. Nodrošinās sabiedrisko mediju finansējumu.

Par piemērotāko finansēšanas kārtību vēl norit diskusijas, taču drīzumā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai ir jāizšķiras – mediju politikas apakškomisija piedāvājusi divus variantus. Pirmais paredz atstāt esošo kārtību ar gadskārtēju naudas piešķīrumu, labojot esošās kārtības trūkumus. Otrs variants – noteikt finansējuma apjomu pēc konkrētas formulas, piemēram, procentu no iekšzemes kopprodukta. Šis variants ļautu sabiedriskajiem medijiem plānot ilgtspējīgas attīstības investīcijas, ne tikai strādāt ar “degošajām lietām” gada griezumā, strādājot izdzīvošanas, nevis attīstības režīmā.

Foto: Ieva Ābele, Saeima