Veselības aprūpe: reformas un svarīgākie darbi 2019-2020 Aktualitātes, Fakti, Jaunumi
22.11.2019

Veselības aprūpe: reformas un svarīgākie darbi 2019-2020

Veselības ministres Ilzes Viņķeles veiktās reformas un svarīgākie darbi veselības aprūpē 2019. – 2020. gadam.

Viens grozs visiem. Ir atcelta pacientu diskriminācija (izbeigta “divu grozu sistēma”). Izstrādāts modelis “visi maksā par veselību vienu procentpunktu no VSAOI”. Pārvarēta e-veselības sistēmas krīze.

Farmācija. Uzsākta stingrāka lieltirgotavu un ražotāju uzraudzība, lai mazinātu zāļu piegāžu pārtraukumus. Noteikta obligāta bezpatentu medikamentu izrakstīšanas norma, kas pacientiem ļaus ietaupīt aptuveni 20 miljonus eiro. Tiek izstrādāti stingri noteikumi piecenojumu pārskatīšanai aptiekām un lieltirgotavām.

“Slimnīcu ATR” – audits un līmeņošana.Pabeigts visaptverošs, modernu slimnīcu darbības/kvalitātes audits. Uz tā pamata līdz gada beigām valdībā tiks prezentēts slimnīcu “līmeņošanas” priekšlikums. Mērķis – kvalitāte un drošība pacientam. Visas iespējamās izmaiņas tiks rūpīgi analizētas, lai visiem iedzīvotājiem ir pieejami Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, ģimenes ārstu un citi saistītie pakalpojumi. Tiek plānots, ka valsts ņems līdzdalību stratēģiski svarīgajās reģionālajās slimnīcās.

Algu reforma. Kopā ar Valsts kanceleju tiek izstrādāts jauns mediķu atalgojuma modelis, kas tiks ieviests jau ar 2021. gadu.

Atalgojuma/slodžu audits. Ņemot datus no veselības aprūpes iestādēm un Valsts ieņēmumu dienesta, tiks noteikta maksimāli precīza aina par mediķu atalgojuma apmēru. Tiks noteikts slodzes ekvivalents, iekļaujot tajā darāmo darbu apjomu – piemēram, cik operācijas, konsultācijas, ambulatorās pieņemšanas par slodzes algu ir jāizdara. Tā tiks precīzāk un labāk samaksāts par konkrēti definētu pakalpojumu apjomu. Tas risinās situāciju lielajās slimnīcās, kur var manipulēt ar nepilnajām slodzēm.

Tarifu audits. Kopā ar labākajiem speciālistiem un izmantojot starptautisku metodiku tiek veikta veselības aprūpes pakalpojumu patieso izmaksu noteikšana (“tarifu pārrēķins”). Aplēse: valsts par veselības aprūpes pakalpojumiem pilnvērtīgi nesamaksā aptuveni 400 miljonus eiro.

Medicīnas tehnoloģiju un iepirkumu audits. Veikta medicīnas tehnoloģiju iepirkumu sistēmas pārskatīšana, lai novērstu un apkarotu korupcijas riskus tajā. Lai taupītu valsts līdzekļus un efektīvi koplietotu dārgu aparatūru, lielo medicīnas tehnoloģiju iegāde tiek plānota kopā ar privātajiem pakalpojumu sniedzējiem.

Pārvaldība. Sākta radikāla pārvaldības uzlabošana lielajās slimnīcas – profesionālas padomes tiek izraudzītas starptautiskā konkursā.

Psihiskās veselības uzlabošanas plāns. Psihiskās veselības aprūpē izveidots multidisciplināru komandu darba princips: pacientiem valsts apmaksā psihiatru, psihologu, ergoterapeitu, fizioterapeitu, mākslas terapeitu un citu veselības speciālistu pakalpojumus, tā stiprinot nemedikamentozo ārstēšanu. Īpaša uzmanība pievērsta pusaudžu psihiskajai veselībai, attīstot jaunu ambulatoru pakalpojumu depresiju un pašnāvību riska mazināšanai. No 50% uz 75% palielināts medikamentu kompensāciju apjoms. Saīsināta bērnu psihiatru rezidentūra, lai risinātu bērnu psihiatru pieejamības krīzi.

Vēža skrīnings. Izstrādāts konkrēts plāns mamogrāfijas uzlabošanai un ieviesta jauna, valsts apmaksāta zarnu vēža testēšanas metode.

Farmācija.  Uzsākta stingrāka lieltirgotavu un ražotāju uzraudzība, lai mazinātu zāļu piegāžu pārtraukumus. Noteikta obligāta bezpatentu medikamentu izrakstīšanas norma, kas  pacientiem ļaus ietaupīt aptuveni 20 miljonus eiro. Izstrādē stingri noteikumi piecenojumu pārskatīšanai aptiekām un lieltirgotavām.

“Slimnīcu ATR” – audits un līmeņošana”. Tiek pabeigts visaptverošs, modernu slimnīcu darbības/kvalitātes audits. Uz tā pamata līdz gada beigām valdībā tiks prezentēts slimnīcu “līmeņošnas” priekšlikums. Mūsu mērķis – kvalitāte un drošība pacientam. Visas iespējamās izmaiņas tiks rūpīgi analizētas, izplānojot Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, ģimenes ārstu un citus saistītos pakalpojumus. Valsts plāno ņemt līdzdalību stratēģiski svarīgajās reģionālajās slimnīcās.

Algu reforma. Kopā ar Valsts kanceleju tiek strādāts pie jauna mediķu atalgojuma modeļa izstrādes, ko varēs ieviest jau ar 2021 gadu.

Atalgojuma/slodžu audits. Ņemot datus no veselības aprūpes iestādēm un sadarbībā ar VID datiem noteiksim maksimāli precīzu ainu par atalgojumu mediķiem. Noteiksim slodzes ekvivalentu, iekļaujot tajā darāmo darbu apjomu – piem., cik operācijas, konsultācijas, ambulatorās pieņemšanas par slodzes algu ir jāizdara. Tas risinās lielo slimnīcu situāciju ar lielu nepilnu slodžu manipulāciju/lietojumu un precīzāk un labāk samaksāt konkrēti definētu pakalpojuma apjomu.

Tarifu audits. Labākie speciālisti, izmantojot starptautisku metodiku, veic veselības aprūpes pakalpojumu patieso izmaksu noteikšanu (“tarifu pārrēķinu”). Aplēse: valsts par veselības aprūpes pakalpojumiem pilnvērtīgi nesamaksā aptuveni 400 miljonus eiro.

Medicīnas tehnoloģiju un iepirkumu audits. Veikta medicīnas tehnoloģiju iepirkumu sistēmas pārskatīšana, lai novērstu un apkarotu korupcijas riskus tajā. Kopā ar privātajiem pakalpojumu sniedzējiem šobrīd strādājam pie lielo medicīnas tehnoloģiju iegādes plānošanas.

Pārvaldība. Sākta radikāla pārvaldības uzlabošana lielajās slimnīcas – profesionālas padomes tiek izraudzītas starptautiskā konkursā.

Psihiskās veselības uzlabošanas plāns. Psihiskās veselības aprūpē izveidots multidisciplināru komandu darba princips: pacientiem valsts apmaksā psihiatru, psihologu, ergoterapeitu, fizioterapeitu, mākslas terapeitu un citu veselības speciālistu pakalpojumus, tā stiprinot nemedikamentozo ārstēšanu. Īpaša uzmanība pievērsta pusaudžu psihiskajai veselībai, attīstot jaunu ambulatoru pakalpojumu depresiju un pašnāvību riska mazināšanai. No 50% uz 75% palielināts medikamentu kompensāciju apjoms. Saīsināta bērnu psihiatru rezidentūra, lai risinātu bērnu psihiatru pieejamības krīzi.

Vēža skrīnings. Izstrādāts konkrēts plāns mamogrāfijas uzlabošanai un ieviesta jauna, valsts apmaksāta zarnu vēža testēšanas metode.