Ilze Viņķele: Preventīva palīdzības sniegšana pusaudžiem var būtiski mazināt depresijas un pašnāvības riskus

Lai pusaudži ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem laicīgi saņemtu palīdzību depresijas un pašnāvības riska gadījumos, Veselības ministrija kopā ar Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu, nodibinājumu “Bērnu slimnīcas fonds” un Pusaudžu resursu centru (PRC) atklājusi jaunu valsts apmaksātu pakalpojumu.

Veselības ministre Ilze Viņķele norādīja, ka Latvijā ir otrs augstākais pašnāvību skaits Eiropas Savienībā.

“Tas ir stāsts ne tikai par Latvijas pieaugušo cilvēku, bet arī jaunākās paaudzes psihisko veselību. Ar šo pakalpojumu šogad plānojam sniegt palīdzību vismaz 20 pusaudžiem, bet nākamajā gadā – ap 80. Tas ir ambulators valsts apmaksāts pakalpojums – preventīva palīdzība, lai pusaudži nenonāk slimnīcā vai līdz traģiskam iznākumam, kurā zaudējam jaunu cilvēku un kas uz mūžu atstāj smagu traumu viņa līdzcilvēkiem – tuviniekiem, draugiem, skolas biedriem. Vecāki, ja jūsu bērns ilgstoši ir nomākts vai pamanāt uz viņa ķermeņa graizīšanās vai citas paškaitējuma rētas, vērsieties pēc palīdzības!” sacīja veselības ministre.

Savukārt PRC klīniskais vadītājs Nils Konstantinovs par jauno pakalpojumu stāsta: “Vairs nevienu pašnāvībās zaudētu pusaudzi – tas ir šī pakalpojuma virsmērķis. Programma ir veidota tā, lai pēc palīdzības varētu vērsties gan vecāki, kuriem ir bažas par sava bērna veselību, gan pusaudži.”

Kā var pieteikties palīdzības saņemšanai?

Palīdzība sākas ar situācijas izvērtēšanas tikšanos, kurā visas iesaistītās puses kopīgi vienojas par nākamajiem veseļošanās soļiem. “Mēs vienojamies, kas ir labākais veids, kā palīdzēt tieši tagad – vai tās ir sarunas ar psihologu, režīma pārmaiņas, varbūt nepieciešama uztura speciālista padoms vai ārsta konsultācija. Jārēķinās, ka bieži uz sesijām būs jānāk pašiem vecākiem. Atbilstošai vecāku iesaistei ir izšķirīga nozīme bērna depresijas un pašnāvības riska mazināšanā,” N. Konstantinovs skaidro pakalpojuma norisi. Divas nedēļas pēc pirmās tikšanās seko situācijas novērtējums un tālāko aktivitāšu plāna izstrāde.  

Palīdzības saņemšanai var pieteikties arī pusaudži bez vecāku iesaistes un nav jāuztraucas par anonimitāti. “Pakalpojums apzināti veidots tāds, lai ievērotu situācijas diskrētumu, kā arī mūsu programma notiek Pusaudžu resursu centra telpās. Tātad uz slimnīcu nevienam jāiet nebūs. Gluži otrādi – mūsu mērķis ir, lai bērni pēc iespējas līdz slimnīcai nenonāktu,” norāda N. Konstantinovs. 

Lai vērstos pēc palīdzības, zvaniet vai sazinieties ar Pusaudžu resursu centru pa tālruni 29164747 vai pa e-pastu info@pusaudzim.lv