Psihiskā veselība ir neatņemama un būtiska veselības sastāvdaļa

Trešdien, 10. aprīlī, plkst. 18.30 Kustības Par! birojā (Torņa iela 4, 101, III-C, Rīga) aicinām uz sarunu “Kāda būs mūsu bērnu psihiskā veselība. Pieaugušo aizspriedumi un iespējas” ar veselības ministri Ilzi Viņķeli, bērnu psihiatru Ņikitu Bezborodovu un klīnisko psiholoģi un sistēmiskās ģimenes psihoterapijas speciālisti Ilonu Laizāni.

Informāciju sagatavoja Marta Krivade, veselības ministres Ilzes Viņķeles padomniece

Psihiskā veselība ir neatņemama un būtiska veselības sastāvdaļa, kas ir cieši saistīta ar pārējām veselības komponentēm – fizisko un sociālo labklājību, ko uzsver arī Pasaules Veselības organizācija (PVO).

Laba psihiskā veselība ir nosacījums stabilai sabiedrībai

Psihiskā un fiziskā veselība iet roku rokā, jo tieši pirmā nosaka cilvēka spēju rūpēties un uzturēt savu fizisko veselību. Un arī otrādi – fiziskās veselības sarežģījumiem ir būtiska ietekme uz cilvēka psihisko veselību.

Laba psihiskā veselība ir nosacījums stabilai, drošai, savstarpēji atbalstošai un labklājībā dzīvojošai sabiedrībai, kas spēj īstenot savu potenciālu un pilnveidoties, veiksmīgi tikt galā ar ikdienas stresu un produktīvi strādāt, sniedzot ieguldījumu kopējās labklājības veicināšanā.

Psihiskās veselības nozīme tikai pieaugs

Depresija pēc PVO prognozēm jau 2030. gadā būs vadošais slimību izraisītājs. Piemēram, 2011. gadā 38,2% (165 miljoni) Eiropas Savienības iedzīvotāju cieta no psihiskiem traucējumiem, kamēr 2005. gadā – 27,4%.

Kāds ir psihiskās veselības stāvoklis Latvijā?

Diemžēl Latvijā šobrīd trūkst statistikas par patieso traucējumu apjomu, taču izplatītākie psihiskie un uzvedības traucējumi pēc oficiālajiem datiem Latvijā ir šizofrēnija, garīgā atpalicība un organiski psihiski traucējumi, kuri kopā veido apmēram 2/3 no reģistrētajām saslimšanām.

Neirožu, robežstāvokļu un stresa radītu traucējumu statistikas datos tikpat kā nav, jo šie pacienti Latvijā negriežas pēc psihiatriskās palīdzības. Viens no psihiskās veselības “galējiem” rādītājiem – pašnāvību skaits – Latvijā ir ievērojami augstāks kā Eiropas reģionā.

Pašnāvības atstāj ilgstošu nospiedumu uz ģimenēm, kopienām un valstīm kopumā. Kāpēc Latvijā ir tik slikti rādītāji?

Psihiskā veselība ir tikusi stigmatizēta

Iemesli, kāpēc cilvēki nerūpējas par savu psihisko veselību ir dažādi: cieši saistīti ar stigmu un aizspriedumiem, kā arī ar pakalpojumu pieejamību un atbilstību mūsdienu izpratnei par psihiatriju.

Tā rezultātā cilvēki ar psihiskās veselības problēmām nevēršas laicīgi pēc palīdzības primārajā veselības aprūpē, t.i., pie saviem ģimenes ārstiem un psihiskās veselības problēmas galvenokārt tiek diagnosticētas stacionārā līmenī.

Psihiskajai veselībai Latvijas sabiedrības nākotnē ir izšķirīga nozīme

Izšķirīga nozīmē Latvijas nākotnes sabiedrības labklājībā ir mūsu bērnu/ un pusaudžu psihiskajā veselībā. Diemžēl dati, kas to raksturo, nav iepriecinoši. Piemēram, attiecībā uz bērnu un pusaudžu psihisko veselību ņirgāšanās skolā ir bieži sastopams vardarbības veids ar izteikti negatīvu ietekmi uz psihi.

Ņirgāšanās izplatība Latvijā ir augsta

Par to liecina ne tikai 13,6% augstais cietušo skolēnu īpatsvars 11, 13 un 15 gadu vecuma grupās, bet arī fakts, ka 42 valstu un reģionu vidū, kas piedalās starptautiskajā Skolēnu veselības paradumu pētījumā, pēc 2014. gada rādītājiem Latvija atrodas augstajā 2. vietā pēc ņirgāšanās upuru īpatsvara gan 11, gan 13, gan 15 gadus veco skolēnu vidū.

Jautājums, kur bērni šo uzvedību iemācās, ko pielieto, kontaktējoties ar saviem vienaudžiem un kas nosaka viņu labklājību un attiecības ar apkārtējiem jau kā pieaugušiem cilvēkiem.