Lai nevienam nebūtu sliktāk un visiem kopumā būtu labāk Viedokļi
17.05.2018

Lai nevienam nebūtu sliktāk un visiem kopumā būtu labāk

Trešdien, 9. maijā “Birojnīcā” norisinājās saruna starp teologu Juri Cālīti, fiziķi Vjačeslavu Kaščejevu, juristi Evitu Gošu un “Attīstībai / Par!” līdzpriekšsēdētāju Danielu Pavļutu. Sarunu, kuru var noskatīties Facebook ierakstā, vadīja teoloģe un pedagoģe Laima Geikina. Kas ir taisnīgums?

Taisnīgumu radām un iznīcinām paši

Taisnīgums pats par sevi neeksistē ne dabā, ne cilvēkos, bet to uztur un veido cilvēki, kas sevī izveido taisnīgu raksturu. Tāpēc tie gadījumi, kur netaisnīga rīcība paliek nesodīta, nenāk par labu nevienam, arī sabiedrībai kopumā.

“Ja nav taisnīgu cilvēku, tad sabiedrībā nebūs taisnīgums. Ja nebūs taisnīguma sabiedrībā, tad nebūs piemēra, kas liek cilvēkiem tiekties uz savu rakstura taisnīgumu,” skaidroja Juris Cālītis.

Taisnīgums ir ārkārtīgi subjektīva vienošanās lielākā vai mazākā grupā. Daniels Pavļuts minēja, ka politiķu uzdevums ir radīt iespēju dialogam jeb sarunai starp iedzīvotājiem, kuras rezultāts ir vienošanās par to, kas ir vai nav taisnīgi.

Taisnīguma uzturēšana ir ārkārtīgi sarežģīts process, kas nekad nebeidzas.

Dabas likumos taisnīgums nepastāv

Fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs skaidroja, ka bez cilvēka, kurš izšķir, kas ir taisnīgums vai netaisnīgums, dabā tāds koncepts neeksistē. Dabā var novērot nevienlīdzību – vide, kurā mēs piedzimstam, un katram cilvēkam piemītošās atšķirīgās spējas ir apstākļi, kurus valsts politika nevar būtiski ietekmēt. Taču cilvēka spēkos ir šo nevienlīdzību mazināt.

“Sākot ar piedzimšanas brīdi, mēs esam daļa no ģenētiskās, sociālo apstākļu un citām loterijām, kurās pastāv nevienlīdzība tajā, ko esam izvilkuši,” skaidro V. Kaščejevs.

Tāpēc valstij ir jāievieš principi, kuri līdzsvarotu nejaušības un nevienlīdzības lielo ietekmi. Lai to panāktu, šiem principiem ir jābūt skaidriem un visiem zināmiem. Nav pieļaujama situācija, ka valsts atbalsta īpašas tiesības “izredzētajiem” cilvēkiem.

“Es gribu paļauties, ka mana bērna skolā būs tikpat kvalificēti skolotāji kā tajās “labajās” skolās, kur visi jau zina, kā jāšmaucās un pie kā jāpierakstās, lai tiktu tur, kur vajag,” saka V. Kaščejevs.

Taisnīgums nav pašsaprotams

Bieži taisnīgums nav pašsaprotams. Piemēram, teologs Juris Cālītis stāstīja, kā kāds amerikānis auditorijai, kurā lielākoties bija sievietes, skaidroja, kas ir seksuālā uzmākšanās.  J. Cālītim, kurš ikdienā strādā ar vardarbības skartiem bērniem, amerikāņu lektora stāstītais šķita pašsaprotams, taču auditorijas lielākajā daļā lektora minētās seksuālās uzmākšanās pazīmes izraisīja neizpratni un smieklus.

J. Cālītis norāda, ka Stambulas konvencija iezīmē lietas, par kurām latvieši vispār nav domājuši un tāpēc ir tik grūti to ieviest. Mūsu izpratne visbiežāk aprobežojas ar to, ka vardarbība ir zila acs, bet pat tad – ne vienmēr, jo ir taču vīriešu tiesības u. c. attaisnojumi.

Atšķirība starp bagātajiem un trūcīgajiem taisnīgas tiesas pieejamībā ir milzīga

Taisnīgas tiesas pieejamība Latvijā ir sāpīgs jautājums.

“Realizēt taisnīgumu starp trūcīgo un bagāto šobrīd vispār nav iespējams,” atklāja juristeEvita Goša.

Savas tiesības izvēlēties advokāta konsultāciju u. c. pakalpojumus var īstenot tikai cilvēks ar pietiekamiem finanšu resursiem.

“Pat tik vienkārša lieta kā tiesas materiālu kopēšana var maksāt 30 eiro,” norādīja E. Goša. “Valsts juridiskā palīdzība ir pieejama konkrētām sabiedrības grupām, bet tā nav pieejama jautājumiem Eiropas cilvēktiesību tiesā un Satversmes tiesā. Tāpat ir ierobežots jautājumu loks, par kuriem valsts piedāvā juridisko palīdzību, turklāt šo pakalpojumu kvalitāte ir zema. Advokātu algu likme nav konkurētspējīga brīvajā tirgū un bieži vien šī alga tiek vienkārši atstrādāta.”

E. Goša atklāj, ka šobrīd jūtams spēcīgs lobijs tam, lai ne tikai civilprocesa kasācijas instancē būtu advokātu process, bet arī citur. Tas nozīmē, ka, ja cilvēks spēj pats sevi pārstāvēt vai vēlas izvēlēties kādu citu pārstāvi, tad tas vairs nebūs iespējams – to varēs darīt tikai advokāti.

Ko Kustība Par! piedāvā taisnīgākas sabiedrības veidošanai?

Kustības Par! biedru aptaujā par taisnīgumu tika sniegta precīza atbilde:

“Valstij būtu patiesi jārūpējas par saviem cilvēkiem, jo katrs cilvēks ir vērtība. Valstij ir jānodrošina, lai katram cilvēkam būtu iespējams sasniegt savu maksimālo potenciālu caur izglītību un ar sociālās politikas atbalstu tādas nepieciešamības gadījumā.”

Valsts politikā tas nozīmē tiesiskumu – likumi attiecas uz visiem. Tas nozīmē pieejamus veselības pakalpojumus un izglītību visiem. Progresīvu nodokļu sistēmu, kur tiem, kam ir vairāk, dalās vairāk. Tāda sistēma, kur nodokļus maksā visi. Laba valsts pārvaldība. Rūpīga sociālā aizsardzība un saliedēta sabiedrība, kur katrs cilvēks ir vērtība.

Mēs atbalstām ģimeņu līdztiesību nodrošināšanu valsts likumdošanā – gan viendzimuma pāriem, gan nereģistrētām partnerattiecībām, gan viena vecāka ģimenēm.

Mēs esam par radikālu vardarbības ģimenē izskaušanu. Tas nozīmē Stambulas konvencijas ratifikāciju, tajā paredzēto vardarbības novēršanas un apkarošanas instrumenta ieviešanu.

Kustība Par! piedāvā “Rīcības programmu” taisnīgas un modernas Latvijas veidošanai: https://kustibapar.lv/programma/

Video

Manifesta atsauce

Manifests
Viss manifests

Kandidāta atsauce

Laima Geikina Vēlos aizstāvēt mūsu sapni - brīvu un demokrātisku Latviju, par kuru bijām gatavi mirt pirms nepilniem 30 gadiem. Brīvība nozīmē drosmi uzņemties atbildību un paveikt darbus līdz galam. Šāds ir mans nodoms, ja saņemšu vēlētāju uzticību un mandātu. Kandidāta profils